Kredīts nav mans, bet parāds gan! Kas notiks, ja galvojāt par tuvinieka kredītu, bet viņš nevar to atmaksāt?

Ilustratīvs foto.
Foto: REUTERS/Scanpix

Daudzos gadījumos kredītus izsniedz tikai pret galvojumu. Tādēļ gadās, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kam steidzami vajag naudu, pierunā savus vecākus, laulātos vai draugus kļūt par kredīta galvotājiem. Kādas problēmas var rasties galvotājam, un ko darīt, lai viņš nezaudētu naudu un dzīvokli?

Redakcijā vērsās 59 gadus vecā Mārīte no Smiltenes.

– 2007. gada marta beigās mans dēls bankā noformēja kredītu un lūdza mani kļūt par galvotāju. Kā ķīlu dēls piedāvāja dārgu īpašumu, un es īpaši nedomāju, kas ar mani notiks, ja dēls nevarēs bankai atdot naudu. Turklāt bankas darbinieks, kuram pajautāju, kādas sekas man radīsies, ja dēls pārtrauks maksājumus, atbildēja, ka mani tas nekādi neietekmēs. Redz, ar tik vērtīgu ķīlu galvotājs ir tikai formalitāte. Man tas šķita loģiski.

Bija vēl kāda nianse, kas mani pārliecināja, ka parāda neatdošanas gadījumā personīgi man nekas nedraud. 2007. gadā saņēmu tikai minimālo algu, tomēr bankas darbinieku, kas noformēja dokumentus, tas nemulsināja. Viņš paziņoja, ka maza alga nav traucēklis, lai kļūtu par galvotāju, un vēlreiz atkārtoja, ka man neprasīs atmaksāt naudu, ja kaut kas atgadīsies. Tā kā to teica bankas pārstāvis, nevis mans dēls, es viņam noticēju un parakstīju visus dokumentus.

Tomēr pēc dažiem gadiem dēls vairs nemaksāja par kredītu, un banka pieprasīja, lai to atmaksāju es – galvotāja. Mani tas pārsteidza. Manuprāt, būtu pareizāk, ja banka pārdotu parādniekam piederošo ķīlu, nevis pieprasītu naudu no galvotāja. Bankas pārstāvis atbildēja, ka ķīlas vērtība šajos gados ir būtiski samazinājusies un vairs nesedz kredīta summu. Vai tad tā ir mana problēma – tas taču ir bankas risks! Manuprāt, bankai jebkurā gadījumā vispirms ir jāpārdod ķīla un tikai tad, ja šī summa nesegs parādu, jāvēršas pie galvotāja. Tomēr banka šo ķīlu vispār neaiztika. Lūdzu jūs, “MK-Latvija”, paskaidrojiet, vai banka ir rīkojusies taisnīgi?

Dzīvoklis mantojumā. Pieņemt vai nē?

Lasītāju uztrauc ne tikai jautājums par taisnīgumu.

– Nesen uzzināju, ka varu mantot pusi dzīvokļa. Otra puse pieder manai radiniecei, kas pašlaik tajā dzīvo, – turpina Mārīte. – Tāpēc mani interesē: vai banka drīkst man atņemt šo īpašumu, lai nomaksātu dēla parādus, protams, ja es noformēšu savas mantojuma tiesības? Ja banka tā var darīt, man nav jēgas tērēt laiku un naudu mantojuma noformēšanai... Un vēl – ja mantošu pusi dzīvokļa, tas būs mans vienīgais īpašums. Vai likums ļauj atņemt galvinieka vienīgo mājokli, lai atmaksātu parādu? Arī mana radiniece – dzīvokļa otras puses īpašniece – ir ļoti nobažījusies. Viņa grib zināt, vai tiesu izpildītājs mana “parāda” dēļ drīkst pārdot visu dzīvokli un izlikt viņu uz ielas? Ja tā var notikt, es nepieņemšu mantojumu, lai radiniecei neatņemtu jumtu virs galvas. Un pēdējais jautājums: ja radiniece aizliegs pārdot viņai piederošo dzīvokļa daļu, vai banka mani liks mierā? Vai arī tā varēs pārdot dzīvokli jebkurā gadījumā?

Vispirms galvotājs, pēc tam ķīla!

Lasītājas jautājumus pāradresējām juristam Aleksandram Kvedaram (tālr. 28661129).

– Kāpēc banka pieprasīja, lai galvotājs atmaksā parādu, nevis pārdeva ķīlu? Vai tas ir likumīgi?

– Likumā ir teikts – ja kreditors lūdz galvotāju atmaksāt parādu, galvotājs drīkst pieprasīt, lai kreditors vispirms vēršas pie parādnieka. Tomēr iespējams, ka, slēdzot līgumu ar banku, galvotājs tā tekstu neizlasīja pietiekami rūpīgi un no šīs iespējas atteicās. Šādā gadījumā banka noteikti vērsīsies pie galvotāja. Likums paredz vēl vienu gadījumu, kad bankas prasība pret galvotāju ir pamatota. Tā notiek, ja galvojuma līgumā ir teikts, ka galvotājs par parādu ir atbildīgs tāpat kā kredīta ņēmējs. Jāsaka, tie ir kredītkompāniju galvojuma līguma standarta noteikumi. Galvotājam ir jāpievērš uzmanība tieši šīm līguma niansēm un ir jāsaprot, kādas sekas tās var radīt. Ja līgumā šādu punktu nav, kreditors var vērsties pret galvotāju tikai tad, ja nav zināma parādnieka atrašanās vieta vai viņš ir bankrotējis.

– Pieņemsim, ka galvotājs patiesi neizlasīja līgumu un šobrīd banka drīkst vērsties pret viņu, nevis pret pašu parādnieku. Cik ātri kredītiestāde var prasīt, lai galvotājs nomaksā svešu parādu?

– Tiklīdz banka nesaņem kārtējo aizņēmēja maksājumu, tā drīkst nekavējoties vērsties pie galvotāja ar prasību sākt pildīt viņa pienākumus, t. i., maksāt kredītņēmēja vietā. Atcerieties: kredītņēmējs un galvotājs ar visiem saviem ienākumiem un īpašumiem atbild bankas priekšā VIENĀDĀ mērā. Parāda piedziņas process ir šāds: vispirms banka parādniekam nosūta paziņojumu ar lūgumu atjaunot maksājumus, pēc tam tieši tādu pašu paziņojumu saņem parādnieks. Parasti pēc kāda laika atgādinājumi tiek sūtīti vēlreiz. Ja iemaksas netiek saņemtas, banka sniedz prasību tiesā gan pret parādnieku, gan pret galvotāju. Pēc tiesas lēmuma darbu sāk tiesu izpildītāji, piedzenot parādu gan no viena, gan no otra. Kas nu kuram ir, to arī paņems (protams, likuma robežās). Ja izrādīsies, ka kredītņēmējam nekā nav, bet galvotājam ir nekustamais īpašums, to var atņemt parāda segšanai. Arī ķīla, protams, tiks pārdota, tomēr tikai pēc tiesas sēdes, kurā kredītņēmējs tiks atzīts par parādnieku. Ja ķīlas pārdošana pilnībā segs aizņēmēja parādu, galvotāju liks mierā. Pretējā gadījumā no galvotāja tiks piedzīti līdzekļi, lai segtu atlikušo parāda summu.

Tomēr, ja galvotājs pēc bankas prasības sāks labprātīgi (bez tiesas lēmuma) dzēst aizņēmēja parādu, bankai ir tiesības neaiztikt ķīlu. Tādēļ var gadīties, ka ķīla paliks parādnieka īpašumā, kad galvotājs būs nomaksājis visu aizņēmēja parādu. Parasti banka dara visu, lai parādnieks un galvotājs samaksātu rēķinus, un ķīlu paņem tikai tad, ja tā nenotiek.

– Tas nav taisnīgi!

– Banka rīkojas atblstoši parakstītajam galvojuma līgumam. Tajā vienmēr ir ļoti precīzi formulēts, kā notiek galvotāja pienākumu izpilde. Tāpēc iesaku visiem, kas nākotnē var kļūt par galvotājiem: pirms uzņematies saistības, uzmanīgi izlasiet līgumu. Jums ir jāredz uz papīra (nevis jādzird no bankas darbinieka), kādas sekas jūs skars, ja aizņēmējs pilnībā vai daļēji pārtrauks atmaksāt parādu. Ja jums šī informācija nepatiks, neparakstiet dokumentu!

Daži cilvēki, atstājot bankai ķīlu, uzskata: ja tās vērtība samazināsies, tā būs bankas, nevis kredītņēmēja vai galvotāja problēma. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats. Ja ķīlas vērtība nav pietiekama, lai segtu parādu, kad banka to pieprasa, tad gan parādniekam, gan galvotājam starpība ir jānosedz.

Maza alga nav šķērslis lielam kredītam

– Vai banka drīkstēja mūsu lasītāju noformēt kā galvotāju, ja viņa saņēma minimālo algu?

– Jā! Ikvienu klientu – galvotāju vai aizņēmēju – banka novērtē no riska viedokļa. 2007. gadā banka izvērtēja aizņēmēja ienākumus, ķīlas vērtību un nolēma, ka risks neatgūt naudu ir pieļaujams, lai izsniegtu kredītu. Tādēļ galvotājas ienākumi bankai nebija tik būtiski. Teikšu, ka likums arī pašlaik kredītiestādēm ļauj pieņemt par galvotāju cilvēku, kas saņem minimālo algu vai citus nelielus ienākumus.

Mantojumu pieņemiet uzmanīgi!

– Mūsu lasītājai nav līdzekļu, lai apmaksātu dēla parādu, bet viņa var mantot daļu no dzīvokļa. Mārīte bažījas, ka šādā gadījumā viņas dzīvoklis var tikt pārdots.

– Viņas bažas ir pamatotas. Banka – pareizāk sakot, tiesu izpildītājs, kas rīkosies tās vārdā pēc tiesas sprieduma, patiesi šim nolūkam var paņemt Mārītes mājokli.

– Vai mūsu lasītājai vajag pieņemt mantojumu?

– Ja Mārīte ir apņēmusies ar savu īpašumu atbildēt parādnieka vietā, viņai tas ir jādara. Tomēr, ja īpašums nav ierakstīts Zemesgrāmatā, tad viņai nav ko atdot bankai. Paskaidrošu, kā piemēru minot gadījumu ar manu klientu, kurš bija nokļuvis līdzīgā situācijā. Ja cilvēkam pienākas mantojums, likums viņam dod gadu, lai izlemtu: viņš pieņems mantojumu vai nē. Tomēr, ja cits mantinieks pie notāra ir uzsācis mantojuma lietu un sludinājums par to ir publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, lēmuma pieņemšanas laiks var tikt ierobežots līdz trim vai sešiem mēnešiem. Lūk, mans klients savlaicīgi notāram paziņoja par savu vēlēšanos pieņemt mantojumu, bet visu dokumentu noformēšana un īpašuma reģistrācija Zemesgrāmatā ievilkās uz nenoteiktu laiku. Šajā laikā viņam izdevās atrisināt visus jautājumus ar kreditoru un saglabāt savu īpašumu. (Mūsu sarunas biedrs grib teikt, ka galvotājs var paredzētajā laikā izteikt vēlēšanos pieņemt mantojumu, bet nereģistrēt to uz sava vārda, kamēr parādnieks nenokārtos savas saistības bankas priekšā. – О. V. piezīme).

– Cik ilgā laikā pēc tam, kad cilvēks ir izteicis vēlmi pieņemt mantojumu, tas ir obligāti jāreģistrē uz viņa vārda?

– Likums nenosaka termiņu, kad cilvēkam ir jāpiereģistrē stāšanās mantojuma tiesībās. Svarīgi ir savlaicīgi brīdināt notāru un citus mantiniekus par jūsu plāniem. Kad ar parādu viss nokārtosies, galvotājs varēs savu mantojumu noformēt dažādos reģistros, arī Zemesgrāmatā.

– Vai mūsu lasītāja – galvotāja drīkst pieņemt mantojumu, reģistrēt to Zemesgrāmatā, pārdot daļu no dzīvokļa, iegūto summu izņemt skaidrā naudā un paslēpt?

– Kamēr banka Mārīti nav iesūdzējusi tiesā kā cilvēku, kas nepilda savas saistības, un tiesa viņu nav atzinusi par parādnieci, sieviete ar savu īpašumu drīkst darīt, ko vien vēlas. Piemēram, to pārdot un iegūto naudu ierakt zemē. Ja šī nauda nebūs bankas kontā, tiesu izpildītājs to nevarēs piedzīt. Savukārt, ja jūsu lasītāja pieņems mantojumu, ierakstīs nekustamo īpašumu uz sava vārda Zemesgrāmatā un nepagūs to pārdot, pirms pie darba ķeras tiesu izpildītājs, viņas dzīvokļa daļa var tikt paņemta dēla parāda dzēšanai. Ja viņa pārdos īpašumu un nauda būs viņas kontā, tiesu izpildītājam ir tiesības to piedzīt.

Drīkst ņemt pat vienīgo mājokli!

– Mūsu lasītāja apgalvo, ka mantojums kļūs par viņas vienīgo īpašumu. Vai likums ļauj atņemt galvotāja vienīgo nekustamo īpašumu?

– Jā, ļauj.

– Vai tiesu izpildītājs drīkst ņemt galvotājas īpašumu, ja viņai pieder tikai puse no dzīvokļa?

– Tiesu izpildītājs nevar paņemt visu dzīvokli, jo galvotājai tas nepieder pilnībā. Tomēr viņš var paņemt to, kas pieder galvotājai, t. i., tiesības uz pusi no dzīvokļa. Ja paskatāmies dzīvokļu izsoles, varam ievērot: bieži vien tiek pārdota tieši puse no dzīvokļa. Un pircēji šai precei vienmēr atrodas.

– Vai banka var pieprasīt, lai galvotājs atmaksā parādu, saņemot tikai minimālo algu?

– Banka to var lūgt, bet galvotājs var atteikties pildīt šo bankas lūgumu. Savukārt tiesu izpildītājs pat nedrīkst neko tādu prasīt, parasti parādnieka kontā ir jāpaliek summai, kas atbilst minimālajai algai. Tiklīdz kontā būs vairāk nekā 430 eiro, tiesu izpildītājs uzreiz var ņemt naudu parāda atmaksai. Tātad – ja jūsu lasītāja pārdos dzīvokli un naudu noguldīs bankā, tiesu izpildītājam ir tiesības paņemt uzreiz visu summu, ko viņa būs saņēmusi par nekustamā īpašuma pārdošanu.

Jautājums par kompensāciju

– Ja mūsu lasītāja zaudēs īpašumu dēla parādu dēļ, kas pieprasīs, lai īstais parādnieks viņai kompensētu visus zaudējumus?

– Uzreiz teikšu, ka banka šo jautājumu nerisinās. T. i., tiklīdz tā saņems savu naudu, ne galvotāja, ne aizņēmējs par šo iestādi vairs neko nedzirdēs. Tāpēc galvotājai pašai būs jāsniedz prasība tiesā, lai kredītņēmējs sedz viņa vainas dēļ radušos zaudējumus.

– Pieņemsim, ka puse no dzīvokļa, ko mantos mūsu lasītāja, maksās 40 000 eiro. Toties izsolē to pārdos tikai par 20 000 eiro. Kādu summu Mārīte tiesā drīkst pieprasīt no dēla?

– Grūti teikt, vai pārdotā īpašuma cenas starpība tiks atzīta par zaudējumiem. Tomēr, ja galvotāja saprot, ka viņas īpašumu grasās pārdot izsolē, lai segtu aizņēmēja parādus, viņa var vērsties nekustamo īpašumu vērtēšanas firmā un lūgt izsniegt dzīvokļa tirgus novērtējuma lapu. Šis dokuments palīdzēs pierādīt radušos zaudējumu apjomu. Galīgo lēmumu pieņems tiesa.

Otras dzīvokļa īpašnieces tiesības

– Vai tiesu izpildītājam, pirms pārdot daļu īpašuma izsolē, ir jāpiedāvā to iegādāties otrai dzīvokļa īpašniecei?

– Kopīpašniekiem parasti ir pirmās rokas tiesības. Sākot parāda piedziņu un izsoles organizēšanu, tiesu izpildītājs par to informēs visas ieinteresētās personas. Arī otru dzīvokļa īpašnieci. Šādā gadījumā viņai būs iespēja uz vispārējiem noteikumiem piedalīties izsolē un izpirkt otru dzīvokļa pusi, ja viņa to gribēs.