Koronavīruss: Ķīnā pazuduši divi žurnālisti, kuri regulāri ziņoja par "patieso situāciju” Uhaņā

Čeņa Cjuši.
Foto: AP/Scanpix

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kas visvairāk cietusi koronavīrusa dēļ, ir pazuduši divi aktīvisti, kuri internetā regulāri dokumentēja foto un video liecības par epidēmiju Ķīnā, ziņo raidorganizācija BBC.

Fana Biņa un Čeņa Cjuši "YouTube" profilos ievietotie video ir skatīti tūkstošiem reižu, bet tagad abi vairs nepublicē neko jaunu, savukārt radinieki nevar ar viņiem sazināties.

Kā stāsta Čeņa Cjuši draugs, kurš viņa prombūtnes laikā pārvalda sociālo tīklu kontus, Čeņs Cjuši it kā piespiedu kārtā ir ievietots karantīnā. Cjuši bija vairāk nekā 200 000 "Twitter" sekotāju un vairāk nekā 400 000 "YouTube" abonentu. Viņš regulāri publicēja jaunumus no Uhaņas, stāstīja, kā ir viesojies slimnīcās, runājis ar pacientiem un ārstiem.

Notikušais daudziem atgādināja, ka Ķīna īsteno interneta ziņu cenzūru.

Ko mēs zinām par Fan Biņu?

Fan Biņs.
Foto: Youtube

Uzņēmējs Fan Biņs no Uhaņas sāka publicēt video sižetus par vīrusa uzliesmojumu, lai “ziņotu par patieso situāciju”.

25. janvārī viņš augšupielādēja savu pirmo "YouTube" video, kas Ķīnā tiek bloķēts, tomēr ir pieejams, izmantojot privātus virtuālos tīklus (VPN). Daži viņa pirmie sižeti – pārsvarā par to, kā viņš brauc pa pilsētu un rāda situāciju dažādos rajonos, tika skatīti apmēram 1000 reižu.

1. februārī viņš publicēja video, kurā redzami astoņi līķi mikroautobusā pie vienas no Uhaņas slimnīcām. Tas tika skatīts gandrīz 200 000 reižu. Fans apgalvoja, ka tajā pašā naktī pie viņa ieradusies policija un nopratinājusi par video, viņam arī izteica brīdinājumu.

9. februārī viņš publicēja 13 sekunžu video ar vārdiem: “Visu cilvēku sacelšanās – atdodiet tautai valdības varu.” Pēc tam nekādu viņa konta atjaunojumu nav bijis.

Ko mēs zinām par Čeņu Cjuši?

Čeņa Cjuši.
Foto: Youtube

Čeņs iepriekš darbojies kā advokāts un tiesību aizstāvis, tagad ir kļuvis par videožurnālistu. Plašākai sabiedrībai viņš kļuva zināms pēc pagājušā gada augustā Hinkongā notikušo protestu atspoguļošanas. Šīs aktivitātes kļuva par iemeslu Ķīnas varasiestāžu vajāšanām pret viņu. Čeņa sociālo tīklu konti, kuros bija vairāk nekā 700 000 sekotāju, tika dzēsti.

Taču viņš neklusēja ilgi – oktobrī izveidoja jaunu "YouTube" kontu, kurā pašlaik ir apmēram 400 000 abonentu. Čeņa "Twitter" kontam ir 265 000 sekotāju.

Janvāra beigās viņš nolēma doties uz Uhaņu, lai ziņotu par situācijas pasliktināšanos. “Es ar kameru dokumentēšu to, kas patiesībā notiek. Apsolu, ka neslēpšu patiesību,” tā skanēja viņa solījums pirmajā "YouTube" video.

Viesojoties Uhaņas slimnīcās, Čeņs pētīja tajās esošos apstākļus un sarunājās ar pacientiem. 30. janvārī publicētajā video var redzēt, ka daudzi slimnieki guļ gaitenī. Šajā sižetā ir arī kadri, kuros sieviete tur nesen mirušu vīrieti invalīdu ratiņos un cenšas kādam piezvanīt, lai mirušo aizved prom.

Čeņs apzinājās, ka riskē. Februārī viņš BBC korespondentam Džonam Sadvortam atzina, ka nezina, cik ilgi varēs turpināt savu darbību: “Cenzūra ir ļoti stingra, ja kāds dalās ar manu saturu, viņa kontu slēdz.”

7. februārī Čeņa "Twitter" profilā, ko šobrīd pārvalda viņa draugs, tika publicēts video, kurā māte stāsta par dēla pazušanu.

“Čeņs Cjuši nedrīkst kļūt par vēl vienu Li Veņlianu (ārsts, kurš jau pagājušā gada decembrī stāstīja par vīrusa izplatīšanos un tika apvainots dezinformēšanā)! Ķīnai ir jāļauj cilvēkiem runāt!” raksta viens no sociālā tīkla "Weibo" lietotājiem.

“Šajā pasaulē nav supervaroņu, ir vienkārši cilvēki, kuri izsaka savu viedokli,” apgalvo cits.

Vēl par šo tēmu

Ko saka varasiestādes?

Ķīnas varas iestādes pagaidām nekādus komentārus nesniedz. Bezpeļņas organizācijas "Amnesty International" pārstāvis Patriks Puns saka, ka līdz šim brīdim nav skaidrs, vai vīriešu ir nonākuši policijā, vai ievietoti “piespiedu karantīnā”. Tomēr, viņaprāt, varasiestādēm ir jānodrošina vīriešiem iespēja sazināties ar ģimenēm.

“Ķīnas iestādēm ir jāpaziņo viņu ģimenēm (par aizturēšanu) un jādod iespēja izvēlēties advokātu. Pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka viņi tiks spīdzināti vai pret viņiem izturēsies cietsirdīgi,” tā Puns.

Ilustratīvs foto.
Foto: EPA/Scanpix

Kāpēc viņi varēja pazust?

Ir zināms, ka Ķīnas varasiestādes asi reaģē uz publisku kritiku. Tās arī nevēlas radīt iespaidu, ka nekontrolē situāciju. Ārstam Li Veņlianam, kurš epidēmijas sākumposmā brīdināja par vīrusa izplatību, tika ieteikts, lai neizplata “melīgus komentārus”. Galu galā viņš inficējās ar šo vīrusu un nomira.

Viņa nāve izraisīja daudzus naidīgus komentārus, atbildot uz kuriem Ķīnas iestādes sāka cenzēt visus kritiskos izteikumus. Tomēr aktīvisti uzskata, ka Ķīnai “jāmācās no savām kļūdām un jāsaprot, ka informācijas brīvība, caurspīdīgums un cilvēktiesību ievērošana palīdz cīņā pret slimībām, nevis traucē tai”.