“Lūdzu, aizliedziet man spēlēt” - tūkstošiem cilvēku visā Latvijā cīnās ar smagu atkarību

Ilustratīvs foto.
Foto: unsplash.com

Latvijā dzīvo vairāk nekā 79 000 cilvēku ar azartspēļu atkarību, 16 000 iedzīvotāju šī atkarība ir ļoti smaga. No 2020. gada ieviests īpašs to cilvēku reģistrs, kurus nedrīkst ielaist spēļu zālēs. “MK-Latvija” noskaidroja, kā darbosies šis reģistrs un ko atkarīgie jau šobrīd var darīt, lai neietu uz naudas makam bīstamo iestādi.

Aizlieguma reģistrs

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne pastāstīja, ka no 2020. gada cilvēki var inspekcijai rakstīt iesniegumu, kurā lūgs viņus vairs nelaist Latvijas spēļu vietās. Aizliegums attieksies uz spēļu automātiem, ruleti, kāršu spēlēm, interaktīvajām azartspēlēm internetā. Visi iesniegumi tiks fiksēti īpašā reģistrā, ko izveido Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

– Mēs ļoti priecājamies, ka Latvijā beidzot būs šāds reģistrs, citās valstīs tāds ir jau sen un veiksmīgi darbojas, – stāsta Signe Birne. – Lai spēlmani nelaistu spēļu zālē, viņam būs jāuzraksta iesniegums. To varēs izdarīt trīs veidos:

  • portālā www.latvija.lv,
  • jebkurā Latvijas spēļu zālē – no tās iesniegums ir jāpārsūta mums,
  • personīgi ierodoties inspekcijā (Stabu ielā 18, Rīgā).

Saņemot šādu iesniegumu, cilvēku ierakstīsim reģistrā. Informācija tajā glabāsies vismaz 12 mēnešus, tādēļ uzreiz iesniegumu atsaukt nevarēs. Termiņš tiks skaitīts kopš dienas, kad fiziskā persona tika iekļauta reģistrā.

Personas pārbaude

– Kā jaunais reģistrs darbosies?

– No 2020. gada visu mūsu valsts azartspēļu vietu darbiniekiem būs jāidentificē ikviens klients, pirms viņu laist pāri slieksnim. Tas nozīmē, ka tiks pārbaudīts apmeklētāja personu apliecinošs dokuments – pase vai ID karte. Ja darbinieki konstatēs, ka pārbaudāmā cilvēka vārds ir ierakstīts aizliegumu reģistrā, viņam neļaus spēlēt.

– Kā jūs pārbaudīsiet, vai spēļu zāļu darbinieki ievēro noteikumus?

– Pastāv daudzi pārbaudes veidi. Piemēram, mēs varam atnākt uz spēļu zāli un tās klientiem lūgt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Ja tur būs cilvēks, kuru nevarēs identificēt, iestādei būs jāmaksā 7000 eiro soda nauda. Vai – no 2020. gada mūsu darbinieks varēs ierakstīt savu vārdu reģistrā, pēc tam plānveidīgi apstaigāt kazino un spēļu zāles un pārbaudīt, vai viņam ļaus spēlēt vai izliks aiz durvīm. Likumpārkāpējai iestādei būs jāmaksā 7000 eiro sods.

– Kam tiks izrakstīta soda kvīts – spēļu zālei vai darbiniekam, kas spēlmani ir ielaidis?

– Rēķins tiks izrakstīts spēļu zālei. Tomēr pieļauju iespēju, ka iestāde atradīs likumīgu iespēju pieprasīt, lai to apmaksā vainīgais darbinieks. Turklāt darba devējam – zāles īpašniekam – ir tiesības pārkāpēju atlaist no darba. Ceru, ka šie pasākumi gan spēļu iestādījumiem, gan to darbiniekiem liks nopietni izturēties pret likuma prasībām un neļaut spēlēt tiem, kas to nedrīkst darīt.

– Ja spēlmanim, kura vārds ir reģistrā, tomēr ļaus spēlēt un viņš zaudēs naudu, vai spēļu zālei tā būs jāatmaksā?

– Tāda pienākuma spēļu zālēm nav un nebūs.

– Vai iesniegumu var atsūtīt pa pastu vai iesniegt to inspekcijas filiālē?

– Mums nav filiāļu, un pa pastu iesniegumu sūtīt nedrīkst.

Gribu teikt, ja cilvēks iesniegumu par aizliegumu spēlēt ir uzrakstījis līdz 2019. gada 3. aprīlim, 2020. gadā viņam būs jāraksta jauns iesniegums, lai tas tiktu iekļauts reģistrā. Pēc 2019. gada 3. aprīļa rakstītie iesniegumu reģistrā tiks iekļauti automātiski. Tomēr, ja runājam par spēlēšanu interneta kazino, iesniegumi par aizliegumu spēlēt ir spēkā jau šobrīd, jo, lai spēlētu internetā, obligāti vajag autorizēties.

– Vai cilvēkam ir iespēja uzrakstīt šo iesniegumu, tad pārdomāt un paņemt to atpakaļ?

– Jā, tas ir iespējams, tomēr ne agrāk kā 12 mēnešus pēc tā iesniegšanas. Iesniegumā drīkst norādīt jebkādu laiku, ne mazāku par 12 mēnešiem. Piemēram, ja jūs uzrakstījāt iesniegumu un lūdzāt trīs gadus nelaist jūs spēļu zālēs, pēc trim gadiem jūs varat rakstīt jaunu iesniegumu un pagarināt šo termiņu.

Gribu informēt, ka mūsu inspekcijā nesen ir sācis strādāt psihologs, kura specializācija ir palīdzība azartspēļu atkarīgajiem. Kad cilvēks nolemj atsaukt savu iesniegumu, psihologs izvērtē, vai spēlmanis ir atbrīvojies no šīs atkarības. Ja psihologs uzskata, ka tas nav noticis, viņš spēlmanim var piedāvāt individuālas vai grupu nodarbības. Psihologs jebkuru interesentu var konsultēt azartspēļu atkarības jautājumos. Viņš pastāstīs, kuras iestādes palīdz atbrīvoties no šīs atkarības, kādu palīdzību sniedz valsts utt. Mūsu speciālists zina gan latviešu, gan krievu valodu, viņa darbu apmaksā valsts.

Izlemšu tavā vietā

– Vai drīkst uzrakstīt iesniegumu sava tuvinieka vietā, lai viņu nelaistu spēļu zālēs?

– Latvijā tas ir aizliegts. Savukārt vairākās Eiropas valstīs šādu iesniegumu drīkst rakstīt ne tikai pats spēlmanis, bet arī viņa tuvinieki un pat trešās personas – sociālā dienesta darbinieki, kreditori, bankas utt.

– Vai reģistrā var ierakstīt cilvēku, kurš slimo ar psihiskām slimībām, piemēram, plānprātību?

– Ja pieaugušam cilvēkam ir aizbildnis (nav būtiski, kāda iemesla pēc viņš ir iecelts), aizbildnis drīkst rakstīt iesniegumu par aizliegumu viņa aizbilstamajam spēlēt azartspēles, un tas tiks pieņemts izpildei. Savukārt, ja pieaugušam vīrietim/ pieaugušai sievietei ir psihiskas problēmas, bet nav iecelts aizbildnis, tātad viņa/ viņas rīcībspēja nav ierobežota un cita persona nav tiesīga ierakstīt reģistrā šī cilvēka vārdu.

Kas notiks turpmāk?

– Kādus pasākumus vēl plānojat, lai samazinātu azartspēļu atkarīgo cilvēku skaitu?

– Mums ir daudz ieceru. Piemēram, gribam mainīt kazino un spēļu zālēs esošajos bukletos atrodamo informāciju. Šobrīd tajos tiek stāstīts, kādas ir spēļu atkarības sekas. Savukārt mēs plānojam piedāvāt testu, kuru izpildot cilvēks pats spēs noteikt, vai viņam ir izveidojusies azartspēļu atkarība vai nē. Ceram, arī mūsu psihologa darbs spēs samazināt atkarīgo skaitu. Gribam panākt, lai Latvijas spēļu zālēs tiktu izvietota informācija, kur azartspēļu atkarīgais var saņemt palīdzību un kā uzrakstīt iesniegumu par aizliegumu spēlēt azartspēles. Ja cilvēks spēlē internetā, datora ekrānā ik pēc kāda laika vajadzētu parādīties šādai informācijai, arī paziņojumam, cik ilgi cilvēks jau spēlē.

– Varbūt spēļu zālēs vajadzētu novietot pulksteņus, lai cilvēki varētu sekot līdzi laikam? Vai noņemt aptumšojošos aizkarus, lai klienti atšķirtu dienu no nakts?

– Es nekur neesmu redzējusi kazino, kurā būtu pulkstenis, jo tas ir pretrunā ar spēļu iestādījumu darbības principiem. Tiem ir izdevīgi, lai klients tur uzturētos pēc iespējas ilgāk. Tomēr mēs pieprasīsim, lai kazino ierobežotu bezmaksas vai lēta alkohola daudzumu. Pašlaik spēļu zāles vai nu cienā spēlmaņus ar alkoholiskajiem dzērieniem, vai pārdod tos par lētu naudu. Domāju, nav jāskaidro, ka iedzēris cilvēks slikti kontrolē savu rīcību un var rīkoties tā, kā nedarītu skaidrā prātā. Savukārt Rīgas dome ir ierosinājusi, ka spēļu zāles un kazino varētu atrasties tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Tomēr, manuprāt, šis priekšlikums netiks atbalstīts, jo Latvijā ir tikai apmēram 50 šāda līmeņa viesnīcas, un tās nespēj uzņemt visas spēļu zāles, kuras jau šobrīd ir Rīgā. Turklāt ne jau visas viesnīcas gribēs, lai viņu telpās būtu spēļu iestādījums.

– Pirms kāda laika tika vākti paraksti, lai spēļu biznesu Latvijā aizliegtu pavisam. Zinu, ka nepieciešamais parakstu skaits tika savākts, tomēr spēļu zāles nav slēgtas. Kāpēc?

– Savāktie paraksti vien nespēj neko ietekmēt. Jebkādas izmaiņas ir jānosaka likumā. Likumus pieņem, maina vai papildina Saeimas deputāti. Saeimas komisijā ir jāizdiskutē spēļu zāļu slēgšana, jāuzklausa ekspertu viedoklis. Tomēr diskusijas Saeimā par šo jautājumu līdz šim nav notikušas... Turklāt, lai cik ciniski tas skanētu, azartspēļu bizness valsts budžetu papildina par ļoti lielu summu. Piemēram, 2018.gadā gadā budžetā tika samaksāti 80 miljoni eiro kā nodokļi un nodevas no spēļu iestādēm. Tāpēc nedomāju, ka tās kādreiz tiks pavisam slēgtas. Manuprāt, ir jāveic pasākumi, lai ierobežotu atkarīgo cilvēku iespēju tajās tikt, bet, piemēram, tūristiem, kuri grib uzspēlēt azartspēles un tādējādi izklaidēties, šī iespēja ir jādod. Iespējams, ir jāslēdz spēļu zāles, kas atrodas galvaspilsētas mikrorajonos un provinces pilsētās.

Jāatgādina, ka jau pašlaik Latvijā ir spēkā likums, kas ierobežo iedzīvotāju piekļuvi spēļu zālēm. Likumā teikts, ka spēļu zāles nedrīkst atrasties tirgū, bet, ja tās ir atvērtas iepirkšanās centros, tām jābūt atsevišķai ieejai. Tas ir paredzēts, lai cilvēki, nākot iepirkties, pa ceļam neieietu spēļu zālē un tur nenospēlētu visu naudu.

Daiļrunīgie skaitļi

– Cik Latvijā ir legālu spēļu iestāžu?

–2019. gada 1. jūlijā Lavijā darbojās 309 spēļu zāles, pieci kazino un deviņas interaktīvu azartspēļu vietas.

– Kas nes lielākus ienākumus – spēļu zāle vai kazino?

– Spēļu zāles ienākumu ziņā nespēj sacensties ar kazino, to ienākumi ir daudz augstāki. Tomēr straujāk aug interneta kazino ienākumi, aug arī to apmeklētāju skaits. Gada laikā interneta kazino jauno spēlētāju skaits pieaug apmēram par 50%. Pārsvarā tur spēlē samērā jauni cilvēki (20-40 gadi).

– Cik cilvēku jums jau ir uzrakstījuši iesniegumus, lai viņus nelaiž spēļu zālēs?

– Kopš 2011. gada esam saņēmuši 1702 iesniegumus, 2019.gadā – 223.

– Kāda ir Latvijas spēļu zāļu peļņa?

– 2017. gadā azartspēļu vietu kopējie ienākumi bija 64,1 miljoni eiro.

– Cik cilvēku mūsu valstī strādā spēļu biznesā?

– 3788 darbinieki.

SVARĪGI

Latvijā darbojas atbalsta tālrunis (29323202) azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem. Tā ir biedrības “Esi brīvs” un Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” sociālā iniciatīva.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas kontakttālrunis – 67504955.