Ko darīt, ja kaimiņi ir pārāk skaļi - klausās mūziku, kaujas, lieto alkoholu vai vienkārši skaļi sarunājas?

Ilustratīvs foto.
Foto: LETA

Ko darīt, ja kaimiņi nemitīgi trokšņo zem jūsu logiem? Vai traucē skaļu pusaudžu bariņš? Vai no tuvumā esošās kafejnīcas visu nakti dārd mūzika, neļaujot jums aizmigt? Kādos gadījumos ir vērts saukt policiju? Uz šiem jautājumiem atbild Rīgas pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galvenais speciālists Staņislavs Šeiko.

Kuros no zemāk minētajiem gadījumiem iedzīvotājiem ir vērts saukt policiju? Vai policisti atbrauks, ja saņems sūdzību par:

  • dzērājiem, kas lieto alkoholu un trokšņo zem logiem,
  • pusaudžiem, kas skaļi un huligāniski uzvedas,
  • cilvēkiem, kas uz ielas klausās skaļu mūziku, traucējot apkārtējiem,
  • kautiņu pie mājas un skaļiem kliedzieniem,
  • uz ielas ilgi un gauži raudošu bērnu?

Visos šajos gadījumos jums ir tiesības saukt policiju. Augstāka prioritāte būs izsaukumiem, ja tiek apdraudēta cilvēku veselība vai īpašums: notiek kautiņš vai raud bērns (pie kaimiņiem vai uz ielas). Citos gadījumos, ja nav citu steidzamu izsaukumu, policisti atbrauks savlaicīgi. Savukārt, ja kaut kur ir sācies plašs ugunsgrēks, vajag evakuēt cilvēkus un norobežot teritoriju – policistus vispirms nosūtīs turp, nevis savaldīt dzērāju kompāniju zem logiem.

Kur labāk zvanīt: uz numuru 110 vai savas pašvaldības policijai?

Vienkāršāk ir piezvanīt uz numuru 110, uz Operatīvās vadības biroju. Uz šo numuru var zvanīt no jebkuras vietas Latvijā. Dežurants pieņem zvanus un pāradresē tos tālāk. Jūs pasakāt, kur (kādā adresē) ir tracis, un tiekat savienots ar konkrētu iecirkni. Ja zināt sava iecirkņa numuru, varat zvanīt tieši turp.

Ja jums vajag izsaukt policiju Rīgā, varat viedtālrunī lejuplādēt lietotni “Rīgas pašvaldības policija” un izsaukt policiju ar tās starpniecību, tekstam pievienojot likumpārkāpuma fotoattēlu vai video. Ja izsaukumu nosūtīsiet kā reģistrēts lietotājs, pēc tam saņemsiet atbildi, kādus pasākumus policija ir veikusi.

Vai ir vērts pašam mierināt dauzoņas, pirms saukt policiju?

Viss ir atkarīgs no situācijas. Ja kāds auro zem jūsu logiem, pārrunas nav obligātas. Cita situācija ir ar kaimiņiem, kas klausās skaļu mūziku. Līdz 2014. gadam Rīgā, saskaņā ar pašvaldības noteikumiem, nedrīkstēja trokšņot un tādējādi traucēt kaimiņus – par to draudēja sods. 2014. gadā Satversmes tiesa atcēla šo normu. Naktsklubi to apstrīdēja, jo tiem bieži bija jāmaksā soda nauda par trokšņošanu, un tiesa to atcēla pilnībā, lai gan tā attiecās arī uz trokšņojošiem kaimiņiem.

Šobrīd, ja naktī kāds trokšņo, viņus var saukt pie atbildības par sīko huligānismu. Tomēr ir jāpierāda, ka cilvēkiem bija huligānisks nodoms, ka viņi trokšņoja speciāli, lai traucētu jūsu mieru. Tātad, piemēram, ja kaimiņi skaļi svin dzimšanas dienu un nenojauš, ka tādējādi naktī kādam traucē, sodīt viņus nedrīkst – viņiem nebija huligānisku nolūku. Tāpēc, kad kaimiņi (vai cilvēki zem jūsu logiem) trokšņo, jūs vispirms varat lūgt, lai viņi skaņu nogriež klusāk vai izslēdz pavisam, ja viņi nereaģē – izsaukt policiju. Tomēr, ejot runāt ar kaimiņiem, paaiciniet līdzi liecinieku (tas var būt arī ģimenes loceklis), kas apstiprinās, ka lūdzāt viņus netrokšņot, vai ierakstiet sarunu diktofonā.

Vai var izsaukt policiju, ja trokšņotāji jau izklīduši, tomēr ir nofilmēti?

Ja jūs pazīstat savus kaimiņus, viņi regulāri pulcējas zem jūsu logiem un klaigā, bet jūs ne reizi vien esat lūguši to nedarīt, tad ir vērts veikt audio vai video ierakstu, lai viņus sauktu pie atbildības. Savukārt, ja šos cilvēkus nepazīstat, pat ja viņus nofilmēsiet, kur policija viņus pēc tam meklēs? Viņus taču neizsludinās meklēšanā. Arī pašam aizturēt huligānus nevajag – kāpēc lieki riskēt? Aizgāja, trokšņa vairs nav, tātad arī nav jēgas saukt policiju.

Kurā diennakts laikā ir aizliegts klausīties skaļu mūziku un trokšņot (mājās vai uz ielas)? Vai policija nodalīs – cilvēki trokšņo dienā vai naktī?

No likuma viedokļa ir vienalga, kad cilvēki trokšņo. Policiju var saukt ikvienā gadījumā. Valstī ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 16, kas nosaka pieļaujamo decibelu līmeni dienā un naktī atkarībā no dažādiem apbūves veidiem. Tomēr šo pantu par trokšņa līmeņa pārsniegšanu piemērot ir sarežģīti: jāveic trokšņa mērījumi.

To dara tikai specializēta laboratorija, šis pakalpojums maksā 600–700 eiro. Un iedzīvotājiem pašiem par to būs jāmaksā. Būtiski, ka laboratorijas darbiniekus nevar izsaukt naktī, izsaukumu var noformēt tikai dienas laikā. Laboratorijas darbinieki atbrauks un izmērīs troksni diennakts laikā – vides troksni, troksni telpā ar atvērtiem logiem, pēc tam – telpā ar aizvērtiem logiem. Tad aprēķinās diennakts vidējo trokšņa līmeni. Tomēr, ja kaimiņi pusstundu paklaigās un tad izklīdīs, kopējais trokšņa līmenis netiks pārsniegts.

Mūsu praksē bija gadījums, kad iedzīvotāji izsauca trokšņa mērīšanas laboratoriju: viņi dzīvoja pretī kafejnīcai, kur mūzika bieži vien dārdēja visu nakti. Kad laboratorija apstiprināja, ka trokšņa līmenis ir pārsniegts, iedzīvotāji vērsās policijā ar sūdzību, un policisti, pamatojoties uz to, kafejnīcas īpašniekiem lika samaksāt sodu. Iedzīvotāji arī vērsās tiesā ar prasību viņiem kompensēt izdevumus par laboratorijas darbu, un viņu lūgums tika apmierināts: likumpārkāpējs apmaksāja rēķinu.

Kāds sods draud cilvēkiem, kas trokšņo uz ielas un traucē apkārtējo mieru? Vai soda nauda ir vienāda gan pieaugušajiem, gan pusaudžiem?

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pants nosaka, ka par sīko huligānismu uzliek soda naudu no 70 līdz 500 eiro. Šis pants attiecas uz sīko huligānismu gan sabiedriskā vietā, gan privātīpašuma teritorijā. Pusaudžiem tiek piemērota ne tikai soda nauda, bet arī audzināšanas pasākumi. Tos nosaka atkarībā no pārkāpuma. Ja pusaudzis vairākkārt ir pieķerts lietojam alkoholu, viņu var nosūtīt pie alkohola atkarības speciālista. Ja pusaudzis ir sakāvies ar vienaudzi, soda naudas vietā viņam var likt atvainoties cietušajam. Tas, ka tiesību pārkāpumu izdarījis bērns, ir atbildību mīkstinošs apstāklis.

Vai pusaudži naktī drīkst atrasties ārpus mājas bez pieaugušo pavadības? Un ko darīt, ja kaimiņu bērni trokšņo uz ielas?

Saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem skolas vecuma bērni (tai skaitā jaunākā skolas vecuma bērni) patstāvīgi drīkst atrasties uz ielas līdz 22.00. No 16 gadiem pusaudži drīkst atrasties uz ielas arī pēc pulksten 22.00. Tomēr policisti izvērtēs situāciju. Ja piecpadsmitgadīgs pusaudzis kopā ar vecāko brāli vai draugu vēlu vakarā atgriežas no treniņa, likuma pārkāpums nav ļaunprātīgs. Savukārt, ja tas pats pusaudzis ar draugiem tiks pamanīts pie naktskluba, policistiem ir jāsazinās ar viņa vecākiem un jānoskaidro, vai viņi zina, kur atrodas viņu bērns un vai viņi piekrīt, ka pusaudzi pieskata vecākie biedri.

Ja zem jūsu logiem skraida un klaigā jaunākā un vidējā skolas vecuma bērni, labāk parunājiet ar viņu vecākiem, palūdziet, lai bērni netrokšņo. Tomēr Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka: pieaugušie nedrīkst ierobežot bērna attīstību. Mums bija precedents, kad tiesa anulēja policijas protokolu (bērns mājās skaļi spēlēja klavieres, un no tā cieta kaimiņi), jo mūzikas nodarbības labvēlīgi ietekmē bērna attīstību.

Ja zem logiem trokšņo pusaudži, ir jāpalūdz, lai uzvedas klusāk; ja jūsos neieklausās, zvaniet policijai. Bieži vien pārbaudē atklājas, ka kāds no pusaudžiem ir lietojis alkoholu, bet kāds nedrīkst atrasties uz ielas pēc pulksten 22.00.

Vai pastāv noteikumi, kas nosaka, cik metru attālmā no mājas drīkst būt nakts kiosks (kafejnīca)? Vai iedzīvotāji var panākt šīs iestādes slēgšanu, ja viņiem traucē troksnis?

Normatīvajos aktos nav teikts, cik tālu no mājas drīkst būt kafejnīca vai diennakts veikaliņš. Pašvaldība šādus jautājumus nesaskaņo un nevar slēgt mājas tuvumā esošu tirdzniecības kiosku vai kafejnīcu. Policija var tikai atbraukt un pārbaudīt, kā tiek ievēroti Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtās alkohola tirdzniecības licences noteikumi. VID drīkst anulēt licenci, ja uzņēmums regulāri pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus. Tomēr bieži vien kiosku un kafejnīcu īpašnieki maina firmu nosaukumus un juridisko personu un saņem jaunu licenci.

Ja uz iestādi bieži tiek saukta policija, jo dzērāji traucē apkārtējiem iedzīvotājiem, policistiem ir jāpierāda cēloņsakarība. Jāpierāda, ka tieši kafejnīca (kiosks) rada problēmu, ka kautiņi notiek alkohola ietekmē. Tas pats attiecas arī uz spēļu zālēm. Bieži vien iestādē pārkāpumu nav, bet tas, kas notiek ārpusē, vairs nav īpašnieka problēma.

Kur zvanīt, ja policija solīja atbraukt, bet neatbrauca?

Vispirms piezvaniet uz 110 un precizējiet pie dežuranta, vai policija ir atbraukusi. Ja nē, tad – kāpēc. Varat rakstīt uz Rīgas pašvaldības policijas oficiālo e-pasta adresi rpp@riga.lv, jūsu vēstuli pāradresēs attiecīgajam speciālistam. Darba dienās darba laikā varat vērsties arī Rīgas pašvaldības policijas administrācijas sekretariātā (tālr. 67037803) – tur jums ieteiks, kur zvanīt.