"ABLV Bank" 50 miljonu eiro atmazgāšanas lietā process sākts arī pret Berni

Ernests Bernis.
Foto: LETA

Lietā par 50 miljonu eiro iespējamo legalizāciju likvidējamajā "ABLV Bank" kriminālprocess ir sākts arī pret bankas akcionāru un bijušo valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Bernis tiesībsargājošajām iestādēm uzsvēris, ka viņam neesot nekādu ziņu par naudas atmazgāšanu bankā. Tāpat viņš nepazīstot ne šonedēļ apcietināto uzņēmēju Andri Putniņu, ne Krievijas pilsoni Vjačeslavu Ivanovu, kuru prokuratūra uzskata par starptautiskās organizētās grupas līderi. Tajā ietilpstot arī kāds Šveices finansists, vairāki Baltkrievijas pilsoņi un kādreizējais "ABLV Bank" pārstāvniecības Minskā vadītājs Jevgenijs Terjohins, kurš esot trešā persona, kurai tiesa sestdien šajā lietā piemēroja apcietinājumu.

Pēc prokuratūras domām, līdz 2016.gada janvārim Putniņš organizētā grupā ar vairākiem ārzemniekiem - Ivanovu, Terjohinu, Herbertu Hergeru, Kristianu Fuso, Sergeju Lašakovu (Siarhei Lashakou), Alekseju Lihtaroviču (Aliaksei Likhtarovich) un Artjomu Koļesņiku (Artiom Kolesnik) - vairākās valstīs reģistrējis uzņēmumus ar kontiem kredītiestādēs, lai uz viltotu dokumentu pamata pārskaitītu noziedzīgi iegūtos līdzekļus, tādējādi slēpjot noziedzīgo izcelsmi naudai, kas ieskaitīta organizētās grupas kontrolē esošu uzņēmumu kontos.

"Tie ir dažādi nodarījumi. Kā viens no piemēriem, kas jau ir identificēts, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kā arī krāpšana. Tie ir divi nodarījumi, kas jau ir identificēti, kuru rezultātā šie līdzekļi ir iegūti noziedzīgā veidā," par noziegumiem, ar kuriem saistīta nauda, preses konferencē pastāstīja procesa virzītājs, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Dainis Šteinbergs.

Prokuratūras ieskatā, Putniņš kļuva par formālo vadītāju uzņēmumiem, kas tika izmantoti šķietami likumīgu darījumu veikšanai, kā arī norādīja kredītiestādēs sevi kā patieso labuma guvēju tajos, tā slēpjot un maskējot netīrās naudas piederību un izcelsmi.

Igaunijas uzņēmums "iPeak International", Latvijas SIA "Innotecnica GmbH" un šīs Latvijas firmas filiāle Šveices pilsētā Cūgā - šajos uzņēmumos Putniņš, pildot savu lomu organizētajā grupā, piekritis kļūt par amatpersonu un īpašnieku, pēc apsūdzības domām, apzinādamies, ka neveiks saimniecisko darbību. Nolūks bijis slēpt patiesos labuma guvējus, kas kontrolēja norēķinu kontus, kuru atvēršanu vairākās kredītiestādēs, arī "ABLV Bank", organizējis Putniņš.

Divu gadu laikā organizētā grupa par fiktīviem preču piegādes darījumiem starp dažādām firmām izlaidusi cauri vismaz 50 miljonus eiro, kas galu galā nonākuši grupas kontrolē esošajos "ABLV Bank" kontos.

Pēc tam, kad noziedzīgi iegūtā nauda iepludināta Eiropas Savienības finanšu sistēmā, organizētās grupas sastāvā esošie bankas darbinieki izmantojuši savu statusu, ietekmi un iespējas, lai nodrošinātu pārskaitījumus "ABLV Bank" iekšējos kontos, tā slēpjot līdzekļu saikni ar noziegumiem, uzskata prokuratūra.

"Iegūtie pierādījumi liecina, ka atsevišķi bankas darbinieki veicināja šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, sniedza padomus, kādā veidā pareizi veikt šos maksājumus, lai tie neliktos aizdomīgi, un arī atbalstīja ar padomiem un novērsa šķēršļus, lai šie līdzekļi netiktu arestēti," preses konferencē pauda prokurors Šteinbergs. Bijušais "ABLV Bank" privātbaņkieris Andris Ovsjaņņikovs, kurš šonedēļ tika apcietināts, ir viens no tiem, uz kuru krīt minētās aizdomas.

Kopā kriminālprocesā šobrīd esot iesaistīti septiņi bijušie "ABLV Bank" darbinieki. Bez Berņa un Ovsjaņņikova lietā iesaistīts arī kādreizējais bankas pārstāvis Baltkrievijā, kurš arī tika aizturēts.

Šo kriminālprocesu 2018.gada oktobrī uzsāka Valsts policijas Ekonomikas noziegumu apkarošanas pārvalde. Prokuratūra to savā lietvedībā pārņēma salīdzinoši nesen. "Prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 38.pantu, konstatējot, ka lieta ir pietiekami aktuāla, ka lieta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar liela apjoma finanšu līdzekļu legalizēšanu, pieņēma lēmumu par kriminālprocesa pieņemšanu savā lietvedībā un veikt izmeklēšanu," skaidrojusi Šteinberga pārstāvētās Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma.