Kas jāzina Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas adopēt bērnu?

Ilustratīvs foto.
Foto: unsplash.com

Situācija ir vienkārša: bērnam ir vajadzīga ģimene, bet pieaugušajiem ir vajadzīgs bērns. Ko darīt, lai abu pušu vēlmes īstenotos? Mūsu sarunas biedrs ir Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Vai es drīkstu adoptēt?

– Vai bērnu drīkst adoptēt Latvijas iedzīvotājs, kas nav oficiāli precējies vai ir vientuļš?

– Jā, protams. Savukārt, ja vīrietis ir precējies/ sieviete ir precējusies, adopcijai ir jāpiekrīt abiem laulātajiem. Ja cilvēki dzīvo civillaulībā, no partnera netiek prasīta piekrišana adopcijai.

– Vai likums ļauj vientuļam cilvēkam adoptēt pretājā dzimuma bērnu: vīrietim – meiteni, sievietei – zēnu?

– Jā.

– Vai bērnu drīkst adoptēt viņa radinieks: brālis, tante vai vecmāmiņa?

– Arī šādā gadījumā adopcija ir atļauta.

– Vai bērnu drīkst adoptēt netradicionālas seksuālās orientācijas pārstāvis?

– Eiropas regula nosaka, ka adoptētāja netradicionāla seksuālā orientācija nedrīkst būt šķērslis adoptēšanas procesā. Ja adoptētājs – netradicionālas seksuālās orientācijas pārstāvis – dzīvo civillaulībā, no viņa partnera netiek prasīta piekrišana adopcijai.

– Pieņemsism, ka iespējamais adoptētājs dzīvo kopā ar vecākiem, kuri iebilst, ka viņu dēls vai meita adoptēs bērnu. Vai šie iebildumi kļūs par šķērsli adopcijai?

– Tas, neapšaubāmi, ietekmēs bāriņtiesas lēmumu par adoptētāja statusu. Pēc iesnieguma saņemšanas mēs aptaujāsim visus adoptētāja dzīvoklī dzīvojošos, lai noskaidrotu viņu viedokli par bērna ienākšanu ģimenē. Ja kāds pret to iebilst, ir skaidrs, ka bērns šajā mājā nejutīsies labi. Un potenciālajam adoptētājam ir jābūt plānam, kā risināt šo problēmu.

– Vai drīkst adoptēt bērnu, ja ģimenē jau ir pašu bērni?

– Drīkst, tomēr ir ļoti svarīgi, kāda ir šo bērnu attieksme pret vecāku vēlēšanos adoptēt bērnu. Potenciālajam adoptētājam ir jāzina, ko viņš darīs, ja bērnu starpā radīsies greizsirdība, ja paša bērni nepieņems adoptēto utt.

– Vai drīkst adoptēt bērnu, ja tev pieder tikai vienistabas dzīvoklis?

– Drīkst! Normatīvie akti nenosaka adoptētāja dzīvojamās platības lielumu. Pat ja iespējamajam adoptētājam vispār nav savas mājvietas, arī tas nav šķērslis adopcijai.

– Ja potenciālo adoptētāju reliģiskā piederība nesakrīt ar bērna reliģisko piederību, vai viņi drīkst bērnu adoptēt?

– Protams! Taču nākamajiem vecākiem ir jāsaprot, kā audzinās bērnu šādā situācijā.

– Kādai gadu starpībai jābūt starp adoptētājiem un bērnu?

– Vismaz 18 gadu. Adoptētājam ir jābūt vismaz 25 gadus vecam.

– Kādā vecumā vairs nevar adoptēt bērnu?

– Likums šādu vecumu nenosaka, taču pret adoptēšanu ir jāizturas saprātīgi. Ja septiņdesmitgadīga sieviete nolems adoptēt gadu vecu mazuli, pastāv iespēja, ka pēc gadiem desmit nepilngadīgais bērns kļūs par bāreni.

– Vai bērnu var adoptēt cilvēks, kas saņem minimālo algu?

– Protams. Ja likums pieļauj šādu algu, tātad tiek uzskatīts, ka par šo summu pieaugušais var uzturēt sevi un bērnu.

Tomēr mēs, neapšaubāmi, noskaidrosim, kā cilvēks ar šādu algu plāno audzināt bērnu, kādi viņam ir izdevumi, kādi ir ienākumi. Ir atšķirība, vai cilvēks īrē mājokli, kura apmaksai tiek tērēta viņa minimālās algas lielākā daļa, vai dzīvo pašam piederošā dzīvoklī, kur ir nelieli komunālie maksājumi, un, izņemot minimālo algu, vēl saņem arī naudu par otra dzīvokļa izīrēšanu.

– Vai ir kādas slimības, kuru gadījumā adpotētājam tiks liegts adoptēt bērnu?

– Neizārstētas infekcijas slimības.

– Un psihiskas saslimšanas?

– Tām, protams, ir nozīme, ja runājam par adopciju. Ja potenciālajam adoptētājam ir bijušas problēmas ar alkoholu, narkotikām, mēs pieprasīsim informāciju, vai viņš joprojām ir narkologa uzskaitē. Iespējams, lūgsim veikt asins analīzes, lai pārliecinātos, ka potenciālais adoptētājs ir pārtraucis lietot narkotikas un alkoholu.

– Vai bērnu drīkst adoptēt bijušie ieslodzītie?

– Te nav viennozīmīgas atbildes. Personas, kas tika tiesātas par noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nedrīkst būt adoptētāji. Par adoptētājiem nedrīkst kļūt arī personas, kas sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Šis aizliegums ir spēkā arī pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Notiek pārbaude

– Kas vēl nevar kļūt par adoptētāju?

– Personas, kuras atceltas no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;

  • kurām atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tās nav pildījušas attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
  • kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
  • kurām atņemtas vecāku tiesības,
  • kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

– Kādu informāciju par adoptētāju pārbauda bāriņtiesa?

– Bāriņtiesa pieprasa un izvērtē visu informāciju par potenciālo adoptētāju. Adoptētāju arī nosūta pie psihologa, noskaidro, kādas psiholoģiskas problēmas ir viņam un viņa ģimenei.

Dokumentu iesniegšanas process

– Kādi dokumenti ir jāiesniedz, ja vēlas adoptēt bērnu?

– Adoptētāja statusu cilvēks iegūst bāriņtiesā. Ir jāiesniedz šādi dokumenti:

  • pieteikums, kurā norādīti adopcijas iemesli, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
  • laulības apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs atrodas laulībā;
  • dokuments, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
  • dokuments, kas apliecina nodrošinājumu ar dzīvojamo platību,
  • dzīvesgaitas apraksts (CV);
  • izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas iedzimtās un iegūtās saslimšanas, ja tādas ir.

Pieteikumu var rakstīt brīvā formā, tajā obligāti norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, kā arī tālruņa numuru un e-pasta adresi.

– Vai pieteikumā drīkst norādīt, ka gribat adoptēt tikai praktiski veselu bērnu vai bērnu, kura veselības problēmas ir koriģējamas?

– Jā, pieteikumā var norādīt savas vēlmes par bērna veselību. Tomēr gribu brīdināt, ka Labklājības ministrija, kuras rīcībā ir adoptējamo bērnu saraksti, drīkst sūtīt informāciju par bērniem, kas daļēji atšķiras no iespējamā adoptētāja norādītajiem kritērijiem. Piemēram, jūs gribat adoptēt trīs līdz sešus gadus vecu puisēnu. Tomēr jums var atsūtīt informāciju par septiņus gadus vecu zēnu, kam ir nelielas veselības problēmas, ko nevar koriģēt pašlaik vai turpmāk.

Visi grib veselu bērnu, ne vecāku par diviem gadiem. Tomēr ir jāatceras, ka dažas veselības problēmas, piemēram, psihiska rakstura izpausmes, līdz diviem gadiem var arī neparādīties.

Kas notiek pēc tam?

– Cik ātri bāriņtiesa izskatīs potenciālā adoptētāja pieteikumu?

– Pusgada laikā. Šajā laikā izvērtēsim adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas izaudzināt bērnus, dzīves apstākļus, materiālo stāvokli utt. Visas pārbaudes, arī psihologa konsultācijas, adoptētājiem notiek bez maksas.

Pārbaudes laikā potenciālajam adoptētājam ir jāapmeklē īpaši mācību kursi par saskarsmi ar bērnu. Rīgā ir četri specializēti centri, kuros to var izdarīt. Šo iestāžu kontaktinformāciju bāriņtiesa izsniedz pēc adoptēšanas pieteikuma saņemšanas. Kursos stāsta, kā notiek adopcijas process, kādas iestādes tajā ir iesaistītas, kādas sociālās garantijas tiek sniegtas, kādu atbalstu var saņemt no dažādām organizācijām, kādas ir adopcijas juridiskās sekas utt.

Gribu redzēt bērnu!

– Vai pastāv iespēja aplūkot bērnu fotogrāfijas un izlasīt informāciju par viņiem, pirms iepazīties personīgi?

– Nē! Informācija par adoptējamajiem bērniem ir Labklājības ministrijas pārziņā. Pēc adoptētāja statusa iegūšanas ministrija šim cilvēkam nosūta informāciju par vienu no adoptējamiem bērniem. Izlasīt informāciju par visiem bērniem nevar, te taču nav tirgus, lai bērnu izvēlētos kā preci.

Labklājības ministrija atsūtīs īsu informāciju par bērnu, norādīs viņa vecumu, dzimumu un uzturēšanās vietu. Fotogrāfiju ministrija nesūtīs, tas ir aizliegts ar likumu.

Ja adoptētāji izteiks vēlmi iepazīties ar bērnu, ministrija izsniegs īpašu norīkojumu.

– Pieņemsim, tikšanās ar bērnu notika, tomēr adoptētāja dvēselē nekas nemainījās. Viņš gribētu redzēt citu bērnu. Kā to izdarīt?

– Ir jālūdz, lai Labklājības ministrija atsūta informāciju par nākamo adoptējamo bērnu. Tas tiks izdarīts, un adoptētājs atkal varēs braukt tikties ar bērnu. Tomēr jums ir jāsaprot, ka informācija par citu bērnu netiks sniegta ļoti ātri – adopcija notiek rindas kārtībā.

– Pieņemsim, ka adoptētājs grib adoptēt bērnu, ar kuru ir ticies. Kas viņam ir jādara? Un kad viņš saņems visu informāciju par šo bērnu?

– Ja starp adoptētāju un bērnu ir radušās savstarpējas simpātijas, adoptētājam jāvēršas bāriņtiesā ar lūgumu par bērna ņemšanu pirmsadopcijas aprūpē. Tad viņš saņems visu informāciju par bērnu, kas viņam ir jāizvērtē. Tā ir informācija par bērna bioloģiskajiem vecākiem, viņu veselības problēmām, bērna fiziskās un psihiskās veselības stāvokli, pedagogu un psihologu sniegtais raksturojums utt. Likums aizliedz slēpt no adoptētāja jebkādu informāciju par bērnu, tāpēc pirms adopcijas dokumentu noformēšanas iespējamajiem vecākiem par bērnu izstāsta itin visu, kas ir zināms.

Pārbaudes laiks

– Kas notiek pēc tam?

– Adoptētājs uz pusgadu ņem bērnu pie sevis uz mājām un dzīvo kā ar savu meitu vai dēlu. Šo sešu mēnešu laikā bāriņtiesas pārstāvji apmeklēs adoptētāju un bērnu, vērtēs, vai viņiem ir izdevies izveidot ģimeniskas attiecības. Ir ļoti būtiski, lai attiecības veidotos nevis vienkārši labas vai draudzīgas, bet patiesi ģimeniskas.

– Ja adoptētājs saka, ka neko nejūt pret bērnu un grib veidot ģimeni ar citu mazuli, jūs viņam dosiet otru vai pat trešo iespēju?

– Jā. Tomēr vispirms mums ir jāsaprot, kāpēc ar šo bērnu nav izveidojušās ģimeniskas attiecības. Neapšaubāmi, bērnam, kas pusgadu nodzīvojis ģimenē un kam jāatgriežas bērnu namā, tiks nodarīts kaitējums. Un mums nākamais bērns ir jāpasargā no šāda kaitējuma. Mēs rīkojamies bērna, nevis adoptētāja interesēs, citiem vārdiem sakot, nevis adpotētājam piemeklējam piemērotu dēlu vai meitu, bet bērnam meklējam mīlošus vecākus.

Reizēm adoptētājs jau pirms adaptācijas perioda beigām saprot, ka emocionālā saikne ar bērnu nav izveidojusies. Šādā gadījumā viņš var lūgt bāriņtiesu pārtraukt pirmsadopcijas periodu un sniegt informāciju par citu adoptējamo bērnu. Arī bērns pats var pateikt, vai grib kļūt par šīs ģimenes daļu.

– Kādā vecumā bērna viedoklis par adopciju tiks ņemts vērā?

– Bērna piekrišana adopcijai ir jāsaņem, ja viņam ir 12 gadu.

– Ja bāriņtiesa secinās, ka starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās ģimeniskas attiecības, un pieaugušais apstiprinās savu vēlēšanos kļūt par audžuvecāku, kur viņam ir jāvēršas?

– Tiesā atbilstoši dzīvesvietai jāiesniedz dokumenti, kurus viņam izsniegs bāriņtiesa. Rajona tiesa apstiprinās adopciju. Pēc tam vecākam ir tiesības mainīt bērna vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu.

Būtiski jautājumi

– Vai bērnu drīkst patstāvīgi meklēt bērnu namos?

– Tas ir kategoriski aizliegts, un svešu cilvēku neviens bērnu namā nelaidīs. Turklāt, jūs taču nezināt šī bērna statusu: vai viņu drīkst adoptēt vai nē. Bērns juridiski brīvs kļūst tikai šādos gadījumos:

  • viņa vecākiem likumā noteiktā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības,
  • vecāki ir miruši,
  • vecāki ir piekrituši bērna adopcijai vai vecāku piekrišanu saņemt nav iespējams, jo viņu personība nav noskaidrota vai jaundzimušais ir atstāts “baby box”.

– Vai uz adopciju ir rinda?

– Protams! Kopumā adoptētājs gaida apmēram piecus gadus, pirms Labklājības ministrija sniedz informāciju par bērnu un norīkojumu uz tikšanos ar viņu.

– Runā, ka Latvijas mazpilsētās šī rinda ir īsāka nekā Rīgā. Vai tā ir patiesība?

– Visi adoptējamie bērni ir iekļauti vienā reģistrā, adoptētāji arī, nepastāv atsevišķs reģistrs Rīgai, Alūksnei utt.

– Vai bērna radiniekiem arī jāgaida kopējā rindā? Piemēram, ja tante vēlas adoptēt savu brāļa vai māsas bērnu?

– Radniecība ar bērnu nedod nekādas priekšrocības. Tomēr, ja esat bērna aizbildnis un bērns jau dzīvo pie jums, jums adopcijas procesā ir priekšrocības.

– Vai adopciju var atcelt?

– Nē. Šādā gadījumā vecākam viņa tiesības atņem tiesvedības kārtībā, tāpat kā ikvienai mammai vai tētim, kas nepilda savus vecāku pienākumus.

Tomēr, kad adoptētajam bērnam paliks 18 gadu, viņš, vienojoties ar adoptētāju, tiesā varēs atcelt adopcijas faktu. Jāsaka – adoptēšana ir noslēpums visiem, izņemot adoptēto bērnu. Tas nozīmē, ka adoptētāja pienākums ir pastāstīt bērnam, ka viņš ir adoptēts. Bērnam ir tiesības zināt, kas ir viņa īstie vecāki, un sākt viņus meklēt.

– Vai ir iespējams jebkādā veidā palīdzēt bez vecākiem palikušajiem bērniem, izņemot adopciju?

– Jā, ja jums ir viesģimenes statuss. Šādā gadījumā jūs varat aiziet uz bērnu aprūpes iestādi, izvēlēties bērnu, kuram gribat palīdzēt, un laiku pa laikam, piemēram, brīvdienās un skolas brīvlaikos, viņu uzņemt savā dzīvesvietā un dažādos veidos piedalīties viņa dzīvē.