“Nesamaksāju rēķinu 29 eiro apmērā, tagad no manis pieprasa 200 eiro!”

Ilustratīvs foto.
Foto: LETA

Kā saprast, kad piestādītais rēķins ir pareizs, bet kad – nekaunīgi uzskrūvēts? Kā parādnieks var saprast, ka viņam izvirza nelikumīgas prasības? Jurists Aleksandrs Kvedars skaidro sarežģītu situāciju, kurā nokļuvusi rīdziniece Jeļena.

Kā 29 eiro kļuva par 161 eiro

"Pirms pusotra gada nomira mana mamma. Tad arī viss sākās. Pirmkārt, bērēm vajadzēja naudu, otrkārt, tādēļ iekļuvu parādos," stāsta Jeļena. "Pēc mammas bērēm arī pati nokļuvu slimnīcā, tāpēc laikā nesamaksāju telekomunikāciju uzņēmuma Baltcom atsūtīto rēķinu par televīziju un telefonu. Par vienu mēnesi man vajadzēja samaksāt 29 eiro.

Tiklīdz nokavēju rēķina samaksas termiņu, Baltcom uzreiz atslēdza gan televīziju, gan telefonu. Tad zaudēju darbu, un, lai gan par rēķinu zināju, tomēr naudas man nebija."

"Ja es būtu zinājusi, kas notiks, nekad nebūtu kavējusi maksājumus!" saka Jeļena. "Pirms dažām dienām man piezvanīja no parādu piedzīšanas firmas Creditreform un paziņoja, ka Baltcom manu parādu ir nodevis viņiem un man tagad ir jāmaksā 160,13 eiro. Creditreform darbiniece arī piebilda: “Ja nesamaksāsiet trīs dienu laikā, mēs vērsīsimies tiesā, tad jums būs jāmaksā arī tiesvedības izdevumi. Un tas ir tik dārgi!” Vēl viņa piebilda – ja nesamaksāšu 161 eiro, viņi bloķēs manu bankas kontu un es nevarēšu izmantot ne to naudu, kas ir kontā, ne līdzekļus, ko saņemu kā maznodrošinātā.

Jeļena zvanītājai paskaidroja, ka pašlaik iztiek tikai no maznodrošinātās personas pabalsta, un lūdza parāda summu samazināt līdz patiesajai tā vērtībai. Viņai atteica, sakot, ka uzņēmumu neuztrauc Jeļenas statuss un iztikai pieejamā summa. Galvenais esot samaksāt parādu. Un viņai tiekot dota iespēja. Ja viņa trīs dienu laikā samaksās vismaz 14 eiro, lieta netiks sniegta tiesā. Tomēr sievietei 14 eiro vajadzēs maksāt ik mēnesi gada garumā. Tikai tā viņa varēs izvairīties no tiesvedības.

Ko darīt?

Jeļena lūdza padomu saviem paziņām – ko darīt? Visi vienbalsīgi teica, lai no parādu piedzinējiem prasa oficiālu vēstuli, pirms sāk kaut ko maksāt.

“Es jums tādu vēstuli jau sūtīju, vēlreiz nesūtīšu,” Creditreform darbiniece bija kategoriska un ignorēja Jeļenas paskaidrojumu, ka šādu vēstuli nav saņēmusi.

Tad Jeļena iedomājās: varbūt viņai zvana kāds krāpnieks, kurš grib iedzīvoties uz viņas rēķina? Sieviete piezvanīja uz firmas oficiālo tālruņa numuru, stādījās priekšā un sāka skaidrot situāciju. Diemžēl, viss atbilda patiesībai. Firmas darbiniece ieskatījās datu bāzē un pavēstīja, ka Baltcom viņiem esot atsūtījis rēķinu par 210 eiro. Tomēr labsirdīgie Creditreform darbinieki esot samazinājuši summu līdz 161 eiro. Un šis parāds ir jāsamaksā, citādi būs tiesa.

Rīkosimies saskaņā ar likumu!

Domāju, jūs piekritīsiet, ka šajā notikumā ir daudz neskaidrību. Tāpēc sazinājāmies ar juristu Aleksandru Kvedaru un lūdzām izskaidrot parādnieku tiesības.

– Parādu piedzinēja Jeļenai piezvanīja plkst. 20.50. Vai viņa drīkstēja zvanīt parādniecei tik vēlā vakara stundā??

–  Kreditoru un parādu piedzinēju tiesības un pienākumus nosaka Parādu ārpustiesas piedziņas likums. Parādu piedzinējam ir aizliegts: 

  • izmantot agresīvas saskarsmes formas (tai skaitā izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju);
  • sazināties ar parādnieku viņa cieņu un godu aizskarošā formā;
  • apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas;
  • sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām;
  • sazināties ar parādnieku svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās;
  • traucēt parādnieku laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00.

Secinājums – ja parādu piedzinēji zvana darba dienā vai sestdien plkst. 20.00, runā pieklājīgi un ļoti lūdz samaksāt parādu vai rast iespēju daļēji segt maksājumus, likumu viņi nav pārkāpuši.

– Vai parādu piedzinēji drīkst draudēt, ka bloķēs parādnieka kontu? Vai viņiem vispār ir tiesības to darīt?

– Kolektoriem ir aizliegts draudēt parādniekam vai melot par parāda nemaksāšanas sekām. Parādu atgūšanas firmas NEVAR patstāvīgi, tikai pēc saviem ieskatiem bloķēt parādnieka kontu. To dara tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildrakstu. Parādu atguvēji vai kreditori var brīdināt parādnieku, ka gadījumā, ja parāds netiks atdots, viņi būs spiesti vērsties tiesā, saņemt tiesas lēmumu, vērsties pie tiesu izpildītāja, kurš galu galā nobloķēs kontu. Atgādināšu – piedzenot kredīta parādu, tiesu izpildītājam parādnieka kontā ir jāatstāj 370 eiro mēnesī. Parasti šis noteikums tiek pildīts, tomēr tiesu izpildītāji bloķē parādnieka bankas karti. Tas nozīmē, ka viņš savu naudu varēs saņemt nevis bankomātā, bet tikai savas bankas filiālē.

– Ja parāda lieta nonāks tiesā, kādi būs tiesas izdevumi?

– Ir vairāki parādu piedziņas veidi. Viens no tiem ir parāda atgūšana brīdinājuma kārtībā. Šajā gadījumā valsts nodeva ir 2% no parāda summas, process ilgst aptuveni mēnesi. Šīs procedūras mīnuss ir tas, ka parādniekam ir jāsaņem brīdinājuma vēstule un vai nu atbildē jāpiekrīt parādam, vai nekādi nav jāreaģē. Tikai tad tiesa lems par parāda piedziņu. Ja cilvēks uz brīdinājumu atbildēja noliedzoši, piedziņas lieta tiks pārtraukta. Otrs veids – vispārējā kārtībā, tiesā. Tādā gadījumā valsts nodeva būs 71,14 eiro.

– Kā tas var būt: sieviete nesamaksāja 29 eiro, Baltcom pēc pusgada pieprasīja 210 eiro, savukārt parādu piedzinējs prasa 160 eiro. Vai tad parādu atgūšanas firma var no klienta ņemt mazāku summu, nekā prasa kreditors?

– Vispirms ir jāskatās ar Baltcom noslēgtā līguma noteikumi un dokuments, kurā ir teikts, kā veidojas šī parāda summa. Jāatgādina, ka jebkādām soda naudām jābūt samērīgām ar parāda summu, tās nevar tik krasi palielināties sešu mēnešu laikā. Precīzāk, teikšu tā: daži kreditori aprēķina ārkārtīgi augstus procentus un soda naudas, jo cer, ka no parādnieka ātri un vienkārši saņems papildu ienākumu. Bieži vien parādnieki nezina, kā rīkoties, un sāk maksāt mākslīgi izveidoto parādu. Savukārt tiem, kas sāk vērtēt situāciju, izdodas būtiski samazināt prasīto summu. Jebkurā gadījumā parādu piedzinēji nevar samazināt parāda summu, jo ir tikai izpildītāji, kas sniedz pakalpojumus. Ja viņi prasa mazāku summu, tātad tieši tādu kreditors arī ir noteicis.

– Kā veidojas parāda kopējā summa? Kā no 29 eiro tā varēja palielināties līdz 210 eiro?

– Soda naudas aprēķināšanas noteikumiem jābūt fiksētiem Baltcom un parādnieces noslēgtajā līgumā. Parāda un soda procentu summām jābūt samērīgām. Kreditors nedrīkst kļūt bagāts uz parādnieka rēķina. Piemēram, soda sankcijas nedrīkst pārsniegt 10% no parāda summas. Šādā situācijā jāvēršas pie kreditora vai parādu atgūšanas firmā un jāprecizē, kā šī summa ir izveidojusies. Ja ir šaubas par kreditora godaprātu, var vērsties patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lai veiktu pārbaudi. Pat neredzot dokumentus, varu teikt, ka kreditoram būs sarežģīti paskaidrot, kā summa varēja tik krasi mainīties.

– Kādu samaksu par saviem pakalpojumiem var prasīt parādu atguvēji?

– Ministru kabineta noteikumi Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” nosaka, cik parādu piedzinēji drīkst prasīt par saviem pakalpojumiem. Par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus eiro. Par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 eiro. Tātad ne vairāk kā 17 eiro.

– Vai drīkst prasīt, lai parādnieks trīs dienu laikā veic pirmo maksājumu, pretējā gadījumā draudod viņu iesūdzēt tiesā?

– Kreditoram vai parādu atguvējam ir jāvienoja sar parādnieku par parāda samaksas iespējām. Protams, viņi var pieprasīt veikt maksājumu iespējami ātri, tomēr jāņem vērā, ka neviena puse nav ieinteresēta vērsties tiesā, jo tas prasīs daudz laika un papildu pūles. Mēdz būt, ka kreditors piedāvā tikai divus variantus. Vispirms viņš pieprasa atmaksāt parādu pilnībā. Ja parādnieks tam nepiekrīt, kreditors draud vērsies tiesā, un parāda summa tad it kā pieaugs vairākkārt. Kad kreditors saprot, ka blefs nav iedarbojies, viņš pats ierosina samazināt parāda summu un sadalīt to vairākos maksājumos.

– Vai parādu piedzinējiem ir pienākums sūtīt parādniekam vēstuli, kurā tiek norādīta visa parāda summa?

– Saskaņā ar Parādu ārpustiesas piedziņas likuma 7. pantu, Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. Parasti kreditors vai parāda piedzinējs sūta ierakstītu vēstuli, jo šādā gadījumā viņam būs pierādījums (čeks), ka vēstule ir nosūtīta konkrētajam parādniekam.

Paziņojumā sniedzama šāda informācija:

  • par kreditoru (nosaukums, reģistrācijas numurs vai personas kods, adrese);
  • par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju (nosaukums, reģistrācijas numurs vai personas kods, speciālās atļaujas (licences) numurs, kontaktinformācija);
  • uz kāda tiesiska pamata parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ieguvis tiesības atgūt parādu – darījuma veids un darījuma noslēgšanas datums;
  • kreditora un parādnieka noslēgtā darījuma veids, darījuma noslēgšanas datums un darījuma priekšmets;
  • parāda apmērs, procenti un līgumsoda apmērs;
  • parāda atgūšanas izdevumi;
  • parāda atmaksas kārtība un termiņš;
  • informācija par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu, paredzot, ka iebildumu izteikšanai tiek atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas dienas.

Saņemot brīdinājumu, parādniekam ir tiesības izteikt iebildumus pret parāda summu. Kamēr tie tiek izskatīti, kreditors vai parādu piedzinējs nedrīkst piedzīt parādu vai veikt darbības, kas palielinās parādnieka izdevumus.

– Ja parādnieks nav saņēmis šādu vēstuli, kādas tam būs sekas?

– Parādu ārpustiesas piedziņas likumā ir teikts: ja rakstveida paziņojumu nosūta pa pastu, uzskatāms, ka informācija saņemta septītajā dienā pēc tās nodošanas pastā. Parādnieks ir ieinteresēts saņemt šo vēstuli. No parāda nevar atbrīvoties, tāpēc parādniekam jābūt ieinteresētam to maksimāli samazināt un sākt to apmaksāt.

– Vai parādu atgūšanas firmai ir jāsūta atkārtota vēstule, ja parādnieks to lūdz?

– Parādniekam ir tiesības to lūgt, lai saņemtu pilnīgu informāciju par parāda summu. Tas nav parāda piedzinēja pienākums, tomēr, tā kā darbs ar parādnieku jāveic godprātīgi un visām pusēm ir mērķis veiksmīgi atrisināt situāciju, atkārtots paziņojums parasti tiek izsniegts. Ja kreditors vai parāda atgūšanas firma nepilda likumā noteiktos pienākumus, parādniekam ir tiesības vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lai tiktu veikta pārbaude.

– Vai drīkst parādniekam sūtīt nevis oficiālu dokumentu, bet īsziņu ar konta numuru?

– Uzsākot parāda piedziņas procesu, tiek sūtīts rakstisks paziņojums. Tāpēc SMS var kalpot tikai kā atgādinājums par esošo parādu.

– Jeļena katru mēnesi firmai pārskaita 14 eiro, bet ailē “maksājuma mērķis” neko neraksta. Vai tas nozīmē, ka parādu piedzinējs varēs atkal viņai izteikt pretenzijas un apgalvot, ka parāds nav samaksāts?

– Mans padoms: maksājuma mērķī norādīt, par ko tieši Jeļena maksā. Cilvēkiem mēdz būt vairāki parādi. Iespējams, visi parādi ir iesniegti vienai firmai. Ja nauda uz firmas kontu ir pārskaitīta, nenorādot mērķi, to var ieskaitīt jebkura parāda dzēšanai. Parādu piedzinēji nedrīkst atkārtoti izteikt nekādas pretenzijas. Tā kā Jeļena naudu pārskaita, izmantojot bankas pakalpojumus, viņa vienmēr varēs uzrādīt maksājuma uzdevumus un pierādīt, ka parādu ir nomaksājusi.