Pensionārs atkal strādā. Kādus atvieglojumus viņš tādēļ zaudē?

Ilustratīvs foto.
Foto: LETA

Statistika liecina, ka 16% Latvijas pensionāru turpina strādāt pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Vieni negrib sēdēt mājās un domāt par slimībām, citi vēlas kontaktēties ar kolēģiem un būt noderīgi sabiedrībai. Savukārt dažiem senioriem pensija ir tik maza, ka bez papildu ienākumiem viņi vienkārši nevar izdzīvot. Tomēr – vai visiem pensionāriem ir izdevīgi strādāt? Vai darba dēļ viņi nezaudē daļu atvieglojumu? Centīsimies visu izprast.

Statistika

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Statistikas nodaļas ziņām, no 448 900 Latvijas pensionāru strādāt turpina aptuveni 70 000 cilvēku (16%). Strādājošo pensionāru vidējais vecums Latvijā ir 68 gadi.

“Mana māte ir skolotāja, pirms pusgada kļuva par pensionāri,” raksta mūsu lasītāja Jeļena. “Nesen viņai piedāvāja pastrādāt skolā (dažas stundas nedēļā), apsolot algu 80 eiro mēnesī “uz rokas”. Tomēr paziņas mammu brīdināja, ka viņa zaudēs visus iespējamos atvieglojumus un maksās nodokļus gan no algas, gan no pensijas. Vai var notikt tā, ka, no vienas puses, mātes ienākumi palielināsies, bet, no otras, viņa zaudēs vairāk, nekā nopelnīs, jo zaudēs viņai pienākošos atvieglojumus?”

“Labdien! Man ir 71 gads, esmu pensionārs, nesen nolēmu iekārtoties darbā. Un atradu sētnieka vakanci – bērnudārzā, ar minimālo algu,” pavēstīja mūsu lasītājs Vasīlijs. “Par laimi, veselība vēl ļauj strādāt, arī fizisks darbs svaigā gaisā man patīk. Tomēr, pirms iekārtoties darbā, gribu noskaidrot dažus jautājumus. Esmu dzirdējis, ka strādājošajiem pensionāriem visa alga tiek aplikta ar nodokļiem un rīdzinieki vairs nevar izmantot sabiedriskā transporta biļešu atlaides. Vai tā ir patiesība? Varbūt strādājošajiem pensionāriem ir kādi īpaši atvieglojumi?”

Uz jautājumiem par atvieglojumiem strādājošajiem pensionāriem un par pensiju aprēķināšanu atbild VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura.

– Vai atšķiras kārtība, kā tiek aprēķināta pensija strādājošiem un nestrādājošiem pensionāriem?

– Ja cilvēks ir sasniedzis oficiālo pensijas vecumu, viņš nezaudēs naudu, ja turpinās vai atsāks strādāt. Gluži pretēji: ja pensijas vecumu sasniegušais cilvēks turpina strādāt un par viņu tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, VSAA, pamatojoties uz sirmgalvja iesniegumu, katru gadu pārrēķinās, t. i., palielinās viņa pensiju, un tas, protams, ir taisnīgi, jo tiks ņemts vērā viņa papildu uzkrātais pensijas kapitāls, ko veido sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Visi pensionāri – gan strādājošie, gan nestrādājošie – no savas pensijas maksā vienādu ienākumu nodokli. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) neapliekamais minimums pensionāriem 2019. gadā ir 270 eiro mēnesī jeb 3240 eiro gadā. Pensijas daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar IIN gan strādājošam, gan nestrādājošam pensionāram.

Svarīgi! Ja nodokļu maksātājs algas nodokļa grāmatiņā nav norādījis, kādiem ienākumiem ir jāpiemēro nodokļu atvieglojumi, ienākumu izmaksātājs, aprēķinot pensiju vai algu, nezina, ka šiem ienākumiem var piemērot atvieglojumus, un to nedara! Tādējādi jūs varat zaudēt daudz naudas.

Lai izvairītos no šādas situācijas, nodokļa grāmatiņā ir jānorāda, kas drīkst piemērot nodokļu atvieglojumus – darba devējs vai VSAA.

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama elektroniskā formātā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Ja jums nodokļa grāmatiņas vēl nav vai jūs vēlaties tajā veikt kādas izmaiņas, to var izdarīt elektroniski vai personīgi iesniedzot dokumentus VID klientu apkalpošanas centrā.

Precīza informācija par nodokļa grāmatiņas aizpildīšanu ir atrodama VID mājaslapā (https://www.vid.gov.lv/) sadaļā “Privātpersonām”/“Algas nodokļa grāmatiņa”.

Kā atgūt pārmaksātos nodokļus?

Pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju:

■ par 2016. gadu – līdz 2020. gada 16. jūnijam;

■ par 2017. gadu – līdz 2021. gada 16. jūnijam;

■ par 2018. gadu – līdz 2022. gada 16. jūnijam;

■ par 2019. gadu – līdz 2023. gada 16. jūnijam.

Deklarāciju var aizpildīt arī papīra formātā VID Klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1, Rīgā, tālrunis konsultācijām 67120000.

Precīzāka informācija ir pieejama VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā “Gada ienākumu deklarācija”.

Kam pienākas atvieglojumi

Tomēr ir pensionāri, kam ir noteikts lielāks neapliekamais ienākumu minimums. Papildu IIN atvieglojumi pienākas I, II un III grupas invalīdiem, politiski represētajiem, nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un personām, kuriem ir apgādājamie.

Ja uz pensionāru attiecas kāda no šīm kategorijām, viņam tiks piemēroti atvieglojumi.

Nodokļa papildu atvieglojums ir ienākumu daļa, par kuru nav jāmaksā IIN. I un II grupas invalīdiem, politiski represētajiem, nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nodokļa papildu atvieglojums ir 1848 eiro gadā (154 eiro mēnesī), bet III grupas invalīdiem – 1440 eiro gadā (120 eiro mēnesī).

Piemērs. Pensionārs ir I vai II grupas invalīds ar pensiju 390 eiro. Šī summa netiks aplikta ar ienākumu nodokli, jo šim senioram pienākas gan vispārējais neapliekamais minimums (270 eiro mēnesī), gan nodokļa papildu atvieglojums (154 eiro mēnesī). Tātad ar nodokli var aplikt tikai tādus šī pensionāra ienākumus, kas pārsniedz 424 eiro mēnesī. Arī šis noteikums attiecas gan uz strādājošajiem, gan nestrādājošajiem pensionāriem.

Ja strādājošs pensionārs, kam ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu, nodokļa grāmatiņā norāda, ka pamata ienākumus viņam izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), viņš saņem papildu atvieglojumus ienākumu nodoklim no pensijas. Piemēram, ja pensionārs ir III grupas invalīds un saņem 400 eiro pensiju, ar ienākumu nodokli tiks aplikti 10 eiro (400 - (270 + 120) = 10).

Savukārt, ja nodokļa grāmatiņā kā pamata ienākumu avots ir norādīts darba devējs, nodokļa atvieglojumi tiek piemēroti algai, nevis pensijai. Vienlaikus saglabājas arī pensijas neapliekamais minimums – 270 eiro.

Kopumā varam secināt, ka pensionāram ir izdevīgi strādāt, lai cik mazu algu viņš saņemtu. Nezaudējot nekādus ar pensiju saistītus atvieglojumus, viņš saņems papildu ienākumus.

Nodokļu likmes

Par katru darbinieku (arī pensionāru) tiek maksāts ne tikai ienākumu nodoklis, bet arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Parastam darbiniekam sociālā nodokļa kopējā likme ir 35,09%: 24,09% no tiem maksā darba devējs, 11% ietur no darbinieka.

Savukārt strādājošiem pensionāriem sociālais nodoklis ir mazāks. Kopējā likme ir 30,87%, 21,31% no tiem maksā darba devējs, 9,56% – strādājošais pensionārs.

32,15% ir sociālā nodokļa likme personām, kas veic saimniecisko darbību.

Darbiniekam, kas saņem izdienas vai speciālo valsts pensiju, nodokļa likme ir 10,12%.

Darbinieka-pensionāra likme, atrodoties ieslodzījumā, ir 7,91%.

Pašnodarbinātas personas (tostarp pensionāra) sociālā nodokļa likme ir 30,34%, ja ienākumi pārsniedz 430 eiro mēnesī, vai 5%, ja ienākumi nepārsniedz šo summu.

Autoratlīdzības atskaitījumi ir 5%.

Pensionāriem, tāpat kā citām iedzīvotāju kategorijām, ir tiesības uz atvieglojumiem, ja viņiem ir apgādājamie: tad 230 eiro mēnesī netiek aplikti ar nodokļiem.

Ja cilvēks ir aizgājis pensijā priekšlaicīgi?

– Vai drīkst vienlaikus strādāt un saņemt priekšlaicīgo pensiju?

– Strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadu, ir tiesības doties priekšlaicīgā pensijā divus gadus pirms likumdošanā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Tomēr ir jāņem vērā, ka strādājošiem senioriem priekšlaicīgā pensija netiks izmaksāta, kamēr viņiem būs darba attiecības. Viņiem būs ierobežojumi arī citu pakalpojumu saņemšanai: nebūs tiesību saņemt invaliditātes pensiju, iegūt bezdarbnieka statusu un saņemt bezdarbnieka pabalstu. Atgādināsim, ka pašlaik priekšlaicīgā pensija ir 50% no pilnas vecuma pensijas. Kad cilvēks sasniedz pensijas vecumu, to sāk izmaksāt pilnā apjomā.

Kādi nodokļi tiek maksāti no pensijas

– Pensijas (tāpat kā alga un citi ienākumi) tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Ja pensija ir mazāka nekā 1667 eiro mēnesī, nodokļa likme būs 20%, ja pensija ir lielāka nekā 1667 eiro mēnesī, nodokļa likme būs 23%, – stāsta VID eksperte Marija Radzušonoka.

Ja pensionārs nesaņem papildu atvieglojumus, nodoklis tiks aprēķināts no summas, kas pārsniedz 270 eiro mēnesī. Savukārt strādājoša pensionāra algu patiesi apliek ar nodokļiem jau no pirmā eiro. VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nodokļa grāmatiņā ir norādīts prognozētais neapliekamais minimums, pensionāri šajā ailē redzēs nulli.

1. piemērs. Ja pensionāra vienīgie ienākumi ir 500 eiro, neapliekamais minimums būs 270 eiro, savukārt no atlikušajiem 230 eiro būs jāmaksā 20% ienākumu nodoklis.

2. piemērs. Pensionārs saņem lielu pensiju – 1800 eiro mēnesī. Šajā gadījumā 270 eiro ar nodokli netiks aplikti. Summa no 270 eiro līdz1677 eiro tiks aplikta ar 20% nodokli, savukārt pensijas daļai, kas pārsniedz 1677 eiro (133 eiro), tiks piemērota 23% nodokļa likme.

Ja pensionāram ir arī citi ienākumi, ne tikai pensija un alga, piemēram, ienākumi no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzība, viņam katru gadu Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz deklarācija.

Aprēķinot strādājoša pensionāra pensiju, tās neapliekamo minimumu VSAA piemēro automātiski.

Jāņem vērā:

■ ja darbinieks nodokļa grāmatiņā ir atzīmējis, ka pamatienākumus viņam izmaksā darba devējs, tad darba devējs no viņa algas atskaita ienākumu nodokli: 20% no ienākumiem līdz 1667 eiro, 23% – no ienākumiem virs 1667 eiro.

■ Ja nodokļa grāmatiņā darba devējs nav atzīmēts, no algas, pat ja tā ir mazāka nekā 1667 eiro, tiks ieturēts 23% ienākumu nodoklis.

■ Ja pensionārs strādā vairākās darba vietās, bet nodokļa grāmatiņā ir norādīta tikai viena no tām, pārējās darba vietās viņa algai tiks piemērota 23% ienākumu nodokļa likme.

Nodokļu maksātājam pašam ir jāizvēlas, vai nodokļa atlaide tiks piemērota algai vai pensijai, un nodokļa grāmatiņā jāatzīmē attiecīgais darba devējs vai VSAA, kas izmaksā pensiju.

Ja strādājošā pensionāra kopējie ienākumi (piemēram, pensija un alga) nepārsniedz 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī), var izveidoties nodokļu pārmaksa. Šo naudu varēs atgūt, VID iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Ja jūsu ienākumi (piemēram, pensija un alga) pārsniedz 20 004 eiro gadā, tomēr visu gadu gan no algas, gan no pensijas tika atskaitīts tikai 20% nodoklis, izveidojas ienākumu daļa, no kuras būs jāpiemaksā iztrūkstošie 3% (no ienākumiem virs 20 004 eiro). Arī šādā gadījumā jums VID ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Ir labi, ja šo deklarāciju iesniegsiet nākamajā gadā. Var gadīties, ka nodokļu pārmaksa un parāds izveidojas vienlaikus.

Ja pensionāra vienīgie ienākumi nepārsniedz 55 000 eiro gadā, tad nodokļu deklarāciju, lai veiktu nodokļu pārrēķinu, nav jāsniedz.

Pensionārs var arī deklarēt attaisnotos izdevumus, piemēram, par ārstēšanos, lai saņemtu pārmaksāto nodokli. Arī šajā gadījumā ir jāiesniedz ienākumu deklarācija.

Atvieglojumi rīdziniekiem

Braukšanas maksa ar lielām atlaidēm

• Rīgā deklarētajiem strādājošajiem pensionāriem pienākas 10% atlaide sabiedriskā transporta mēnešbiļetei.

• 1 stundas biļeti strādājošie pensionāri var iegādāties par puscenu: 0,60 eiro (gan darba dienās, gan brīvdienās). Ar šo biļeti var braukt zilajos mikroautobusos, bet oranžajos – nē.

• Nestrādājošiem pensionāriem pienākas 100% atlaide sabiedriskajam transportam (izņemot oranžos mikroautobusus).

Svarīgi!

Lai saņemtu braukšanas maksas atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā, strādājošam pensionāram 10 dienu laikā kopš darba attiecību uzsākšanas jāierodas “Rīgas satiksme” klientu apkalpošanas centrā un jāpaziņo par sava statusa maiņu. Ir jāuzrāda pase vai ID karte un pensionāra apliecība. Ja pensionārs nepaziņos, ka ir sācis strādāt, viņa Rīdzinieka karte var tikt bloķēta, un viņš nevarēs izmantot braukšanas maksas atlaides. Neaizmirstiet, ka jūsu personas dati regulāri tiek pārbaudīti – tos analizē Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs.

Samazināts nekustamā īpašuma nodoklis

• Rīgā dzīvojošajiem pensionāriem, arī strādājošajiem, pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 50-90%.

• Vientuļajiem pensionāriem un vientuļajiem pensionāriem - I un II grupas invalīdiem pienākas 90% atlaide.

• Pensionāriem vai I un II grupas invalīdiem, kam nav pilngadīgu bērnu un kas ir deklarēti vieni vai kopā ar I un II grupas invalīdu, vai ar vienu pensionāru, pienākas 70% atlaide.

• Pensionāriem, kam ir pilngadīgi bērni un kas dzīvo vieni vai kopā ar I un II grupas invalīdu, vai ar vienu pensionāru, pienākas 50% atlaide.

• Maznodrošinātiem pensionāriem pienākas 70% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim.

• Trūcīgajiem pensionāriem pienākas 90% atlaide.

VID brīdina

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina visus, kas no pensijas vai algas maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli un kam ir tiesības uz nodokļa atlaidēm, pārliecināties, ka šīs nodokļu atlaides tiek piemērotas.

Pārbaudīt, vai atvieglojumi tiek piemēroti, varat VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” vai personīgi VID klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1, Rīgā.